Svensk ordbok 2009, webbversion
suffigera
[
-ge
´
-
]
verb
~de ~t
suf·fig·er·ar
●
sätta (som) suffix till
språkvet.
suffigera ngt
sedan 1860
till
suffix
Subst.:
vbid1-348757
suffigerande
,
vbid2-348757
suffigering