Svensk ordbok 2009, webbversion
rustibuss
[
rus
`
-
äv.
rus
´
-
]
substantiv
~en ~ar
rusti|buss·en
●
livligt (och kraftigt) barn
vard.
psykol.
yrk.
sedan 1821
till sv. dial.
rusta
’stoja’ och
1
buss 2