Svensk ordbok 2009, webbversion
konkurs
´
a
[
-kurs
´
a
el.
-kurs
`
a
]
verb
~de ~t
kon·kurs·ar
●
ofta perf. part.
göra konkurs
ngt vard.
ekon.
konkursade bolag
konkursa
sedan 1980
Subst.:
vbid1-873874
konkursande
;
konkurs