Svensk ordbok 2009, webbversion
glä
`
djas
verb
gladdes glatts
,
pres.
gläd(e)s
glädj·as
●
glädja sig
psykol.
(glädjas åt/över ngt/att+V/SATS)
sedan slutet av 1200-talet
Westgöta-Lagen
fornsv.
gläþias
Subst.:
glädje