Svensk ordbok 2009, webbversion
affida
´
vit
substantiv
,
plur.
~
,
neutr.
af·fid·avit
●
edlig förklaring bestyrkt av myndighet
jur.
komm.
samh.
sedan 1876
till lat.
affida
´
re
’sätta tro till’, till
fid
´
es
’(en) tro’; jfr
fideikommiss
,
fidus